Starptautiskais seminārs “Koku festivāls 2025” pulcēja koku ekspertus no dažādām valstīm!

19. jūnijā Annas Koku Skolā norisinājās starptautisks seminārs “Koku festivāls 2025”, kurā ar saviem referātiem uzstājās vadošie koku eksperti no vairākām valstīm.

Galvenā semināra tēma šogad bija viena no sarežģītākajām un aktuālākajām — pilsētu koku saglabāšana un stādīšana. Īpaši lielu iespaidu uz klausītājiem atstāja Nīderlandes pētnieki no Wageningen Universitātes, Loundens Kremers un Rois Molenaars, kuri dalījās ar pieredzi no Amsterdamas. Vecpilsēta, kas ir UNESCO mantojuma teritorija, celta uz koka pāļiem un cieš no augsta gruntsūdens līmeņa un novecojušām krasta stiprinājumu konstrukcijām. Quay jeb krastmalu sistēma kļūst nestabila, un tiek veikti steidzami atjaunošanas darbi. Šo situāciju pētnieki izmanto kā iespēju izveidot klimatam pielāgotu un ilgtspējīgu pilsētas vidi, veidojot optimālus apstākļus koku augšanai.Tomēr telpas šādām sarežģītām sistēmām ir maz, un kokiem jācīnās par vietu ar citām funkcijām. Lai maksimizētu koku daudzfunkcionalitāti, tiek izmantoti trīs kritēriji: mikroklimats, veselīga augšana un ūdens bilance. Kokam nepieciešams vismaz 25 m³ saknēm derīgas augsnes. Amsterdamas vecpilsētā augošās vīksnas ir iekļautas UNESCO aizsardzībā, kas palīdz tām šajā “telpas cīņā”.

Rois Molenaars dalījās ar pētījumiem par to, kā koka vecums un atrašanās vieta ietekmē tā augšanu un ūdens patēriņu. Mērķis — noteikt optimālos augšanas apstākļus klimatam pielāgotai krastmalu sistēmai. Vīksnas nav sevišķi noturīgas pret sāļiem ūdeņiem un darbojas kā bioloģiskas sūkņi. Koki ar lielāku sakņu zonu aug labāk, salīdzinot ar tiem, kas atrodas tuvāk ūdens līmenim. Pateicoties jaunam dizaina procesam, vairs nav konflikta starp kokiem un pazemes komunikācijām — integrētie risinājumi nodrošina ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

Vācijas arborists un sakņu sistēmu eksperts Erks Brūdi pastāstīja par praktiskām lietām, kas jāzina par koku saknēm. Ir trīs galvenie sakņu veidi: seklas, sirds formas un centriskas (tap root). Mikorizas ir ārkārtīgi nozīmīgas — tās palielina izturību pret sausumu, aizsargā no patogēniem, palīdz absorbēt barības vielas un ūdeni. Taču sakņu bojājumi bieži noved pie ūdens uzņemšanas traucējumiem, kas izraisa lapotnes bojājumus, un rezultātā — koka novecošanos vai pat tā izņemšanu.

Augsnes eksperts Johanes Prügl (Vācija) pievērsās jautājumam par pilsētas koku nākotni. Viņš uzsvēra, ka pilsētu koki jāplāno un jāiestāda pavisam citādi nekā parku apstākļos. Svarīgākais jautājums: vai ilgtermiņā būs pietiekami daudz saknēm piemērotas augsnes? Stādbedrē jāsagatavo piemērota kokam augsne! Tika sniegti konkrēti parametri: atvērta virsma vismaz 6 m², bedrītei jābūt vismaz 1,5 reizes lielākai par sakņu kamolu utt. Lai samazinātu vibrāciju un augsnes sablīvēšanos, jāizmanto strukturāli materiāli — smiltis, grants u.c.

Pētnieks Joris Voetens (Nīderlande) pievērsās jautājumam cik daudz koku nepieciešams stādīt, lai nodrošinātu klimatnoturīgu pilsētu. Klimata izmaiņu ietekmē nelielas pārmaiņas var būtiski ietekmēt koku lapotni. Lielie koki ir īpaši svarīgi, tāpēc rūpes par tiem jau šodien ietekmē mūsu rītdienu.

Savukārt arborists Pjetro Maroe (Itālija) iepazīstināja ar nākotnes tehnoloģijām koku novērtēšanā. Viņš prezentēja satelītu sistēmu TreeSOS, kas izstrādāta sadarbībā ar ESA. Tā analizē koku veģetatīvo stāvokli, pieejamo augsnes mitrumu, veic sugas atpazīšanu, vāc meteoroloģiskos datus, izmanto mākslīgo intelektu, detektē anomālijas un ļauj iegūt ilgtermiņa novērošanas datus ik pēc 3–5 gadiem. Šī sistēma ir izmaksu ziņā efektīva un īpaši piemērota pilsētas koku pārvaldībai.

Papildus teorētiskajiem referātiem, dalībniekiem bija iespēja praktiski darboties darbnīcās, kur tika demonstrētas Treeparker un Treeraft "sandwich panels" uzstādīšanas metodes. Šīs inovatīvās sistēmas demonstrēja eksperti no Nīderlandes — Pauls Fransens un Martins Versluiss, daloties ar praktisko pieredzi un atbildot uz dalībnieku jautājumiem. Tas palīdzēja rast atbildes uz daudzajiem praktiskajiem jautājumiem par koku stādīšanu pilsētvidē, kur kokiem bieži vien pietrūkst vietas augšanai.

Seminārs bija iedvesmojošs, informatīvs un vērtīgs. Sirsnīgs paldies visiem dalībniekiem un klausītājiem par klātbūtni un aktīvu iesaisti!

Previous
Previous

KOKU FESTIVĀLS 2025 ANNAS KOKU SKOLĀ – neaizmirstama diena dabas, mūzikas un tradīciju ielokā!

Next
Next

Seminārs par koku veidošanu „Niwaki” stilā – vieglā atmosfērā un ar brīvības sajūta